Laiks skrien neticami ātri. Neticami ātri
tiek iepazīti jauni cilvēki. Daži ir kļuvuši tuvi, daži liek attālināties ar
katru minūti. Cilvēki veido vidi man apkārt. Cilvēki liek smaidīt. Cilvēki liek
dusmoties un skumt. Bet tas ir tas, kas veido manu apkārtējo vidi šeit. Šeit Kazahstānā.
Šeit Almaty. Un šeit KIMEP.
Sākotnēji nolēmu sadalīt šo ierakstu divas daļās - ieguvumi un zaudējumi. Nesanāca.
Jo? Jo man vienkārši nav zaudējumu. Šeit ir tikai ieguvumi. Kazahstāna atvēra
acis uz daudz man iepriekš nezināmām lietam. Varbūt vairāk neinteresējošam
lietam, kuras tagad vairs nav lietas, bet ieņem īpašu vietu manā dzīvē un
studiju procesā. Te viss ir citādāks - daba, apkalpošanas sfēra, cilvēki,
attieksme, dzīves uztvere, reliģija, ticība kādam, iespējas, ierobežojumi, atklājumi,
pārsteigumi.
Studijas šeit ir citādākas nekā ViA. Esmu jau to pieminējusi. Šķiet, ka jau
pieminēju to, cik pateicīga esmu Vidzemes Augstskolai par sniegtajām zināšanām
un šo lielisko iespēju būt Āzijā. Te ir cita pasaule, te nav kā Latvijā. Un tas
ir pašsaprotami :)
Bieži vien lekciju laikā atceros to,
ko esmu jau apguvusi ViA. Patiesībā tādi brīži ir katru dienu. Laikam tāpēc, ka
mēs visaugstāk novērtējam kaut ko tad, kad neesam tur, kur tas tika iegūts. Tieši
tāpat ir ViA! Atbraucu šeit un sapratu, cik daudz noderīga esmu saņēmusi no
savas augstskolas. Es nerakstu par to, ka KIMEP ir sliktāka universitāte. Nē!
Runa ir par atšķirībām izglītības sistēmās. Par atšķirīgu pieeju. Vienreiz atnācu
uz lekciju un sapratu, ka būs tests.. neko nebiju lasījusi, netīšām palaidu
garām info par testu. Saņēmu lapu. Uzrakstīju. Turklāt uzrakstīju pilnīgi visu,
atbildēju uz visiem jautājumiem. Kā? Atcerējos, ko apguvu ViA pie Jāņa Juzefoviča.
Gala rezultāts A! (Augstākā atzīme ir A+, tad seko A; A-; B+;B;B-;C+;C;C-
etc.). Atcerējos visu, par ko mēs runājām kursā mediju socioloģija, un tas bija
pirms 2 gadiem.
Šajā mēnesī esmu daudz iemācījusies, daudz sapratusi un daudz pārdomājusi.
Jā, nākas atzīt, ka esmu aizmigusi vairākas reizes lekciju laikā. Bet ne jau tāpēc,
ka tās bija garlaicīgas. Nē. nē. nē. Te tādu nav! Tikai un vienīgi tāpēc, ka
man apkārt ir lieliski cilvēki, ar kuriem bieži vien naktis tiek pavadītas
nomodā. Un tas ir patīkams nogurums. Ne tāds, kā pēc nakts studijām...kuras
patiesībā šeit nemaz vel nav bijušas. Ceru, ka arī nebūs. Esmu priecīga par
iespēju būt Almaty..un nedaudz skumji paliek, jo zinu, ka ir palikuši tikai 4
mēneši. 4 mēneši, kuri paskries tikpat ātri kā mans pirmais mēnesis...
 |
| Viena Uzbeka puiša dzimšanas diena. Sākums... :) (Uzbekistāna, Ungārija, ASV, Francija, Kazahstāna, Latvija, Anglija, Argentīna/Vācija, Koreja, Nīderlande, Norvēģija. 12 valstu pārstāvji) |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru