-32 °C

Laikam pirmo reizi mūžā piedzīvoju tik lielu salu. It kā Latvija atrodas Ziemeļu pusē, bet tik un tā šeit tas bija tiiiiik ļoti jūtams. No rīta pamostoties, istaba bija kā ledus ala. Nevis vienkārši ledus ala, bet pavisam nopietni – tik auksta, ka bail no gultas kāpt ārā. Paldies dievam - vispār skočam, ja godīgi - ka logi bija aizlīmēti. Bail pat iedomāties, kas būtu, ja es to otrajā dienā, pēc manas atbraukšanas, neizdarītu. Korejieši neizdarīja, joprojām brīnos, kā viņi tur pamodās un kā vispār pārvietojās pa istabu.

Šāda temperatūra turējās pāris dienas, pēc tam pacēlās līdz – 25/-28. Tāpat auksti. Bija bail iet ēst, tāpēc mēs skrējām, galvenais uz vietas nestāvēt. Reiz gāju uz lekciju un bija sajūta, ka tūlīt piesalšu un nekur tālu netikšu. Ceru, ka vairs nekad šeit nebūs tik auksti.

Un ne jau, ka viens apmaiņas students šajos mīnusos devās slēpot uz kalnu ( Шымбұлақ ). Tādos mīnusos es pat uz „Bļinnayu” negāju (vieta, kur mēs ejam ēst, nedaudz bail, bet ejam). Kur nu vēl uz kalnu, bet nu jā, katram ir savas dīvainības. Bet pats dīvainākais, ka šis puisis pamanījās apsaldēt kājas īkšķi. Tā vismaz mēs visi no sākuma domājām. Tomēr pēc divām dienām Kazahstānas ārsts pateica, ka īkšķis ir lauzts. WTF? Bet, cik nu var uzticēties Kazahstānas rentgena aparātam, jo mēs jau zinām atgadījumu ar Dana zivs plaušām :D 

Pa ceļam uz "Ramstor", sniega tik daudz, ka pat nav kur apsēsties :D

Starp citu, Astanā šonedēļ bija -42. Nabaga cilvēki. Tur pat ārā asaru nevar nobirdināt, saka, ka sasalstot acumirklī.